Izrādi vēro 11.A1 klases ģimnāziste Ieva Vācere

"Latvijas skolas somas" aktivitātes - vērtīgs pienesums

Programmas “Latvijas skolas soma” kultūras aktivitāšu ieguvumi Dobeles Valsts ģimnāzijas 10. - 12. klašu skolēnu vērtējumā

Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” mērķis ir dot iespēju Latvijas skolēniem iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu. (https://www.km.gov.lv/lv/latvijas-skolas-soma)

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz mācību procesu, kā dēļ skolēni 80 procentus no 2020./2021. mācību gada ir pavadījuši attālināti – darbojoties no savām mājām, ar ierobežotām iespējām pulcēties  un pārsvarā komunicējot elektroniskā vidē -, programmas “Latvijas skolas soma” digitālā formātā pieejamās aktivitātes ir bijušas ne tikai vērtīgs pienesums mācību vielas apguvē, bet izrādījies arī skolēniem tīkams veids, kā baudīt kultūru.

Izvērtējot plašo piedāvājumu klāstu, Dobeles Valsts ģimnāzijas vidusskolas posma audzēkņi kopā ar klašu audzinātājām, kā arī sadarbībā ar latviešu literatūras, vēstures un kultūras jomu skolotājām nolēma katram skolēnam atvēlētos EUR 7 izlietot profesionālas aktierspēles un latvisko pamatvērtību baudīšanai “Latvijas Nacionālā teātra” sniegumā. Skolēni noskatījās pavisam 8 dažādas digitālā formātā pieejamās izrādes: “Svina garša”, “Latvieši”, “Indrāni”, “Klūgu mūks”, “Sapnis par Brodveju”, “Meitenes”, “Tikšanās vieta– Rīgas pilsētas II teātris” un “Skolotājs”.

Lūk, dažas būtiskākās atziņas par piedzīvoto no skolēnu atgriezeniskās saites pārrunām klašu stundās un rakstītajos darbos literatūrā.

  • Šī bija lieliska iespēja skatīties izrādi sev vēlamā laikā, vietā un kompānijā. Varēju skatīties kopā ar kaķi un dzert tēju, apturēt izrādi un turpināt skatīties vēlāk. Tas, manuprāt, ir ļoti praktiski.
  • Būtībā teātris mums pats “pienāca klāt”, jo citādi par 7 eiro nesanāk biļetes cena + maksa par autobusu līdz Rīgai (jo šis projekts paredz arī ceļa izdevumu iekļaušanu).
  • Mums bija iespēja arī nopelnīt vērtējumu par redzēto, jo izrāde tika izmantota kā mācību metode, lai vingrinātos rakstīt eseju un recenziju par izrādi – varējām iejusties teātra kritiķu ādā.
  • Labi, ka varēja skatīties izrādi un saņemt atzīmi, ka nebija jālasa grāmata. Man ir grūti saņemties uz apjomīgu literāru darbu lasīšanu.
  • Ļoti labi sajutu, kā jutās cilvēki tajā laikā (par izrādi “Svina garša”). Šī izrāde palīdzēja labāk iegaumēt vēstures faktus, piešķīra vēstures grāmatā rakstītajam emocionālo fonu, padarīja it kā “dzīvu” šo vēstures periodu.
  • Patika, ka bija plašas iespējas skatīties dažādas izrādes. Kad klase brauc uz teātra izrādi, tā visiem ir viena un tā pati, te varēja izvēlēties sev tīkamāko no veselām astoņām.
  • Labi, ka bija šāda iespēja, jo nesen vērotā izrāde noderēja latviešu valodas eksāmenā, kur bija temats par to, kā kultūra veido cilvēka personību. Varēju rakstīt par izrādē atveidotajām vērtībām un to aktualitāti mūsdienu jaunatnei.
  • Īpaši patika aktierspēle, kur gribētos izcelt Ģirtu Jakovļevu un Aināru Ančevski. Skolotāja mūs aicināja pievērst uzmanību arī izrādes scenogrāfijai, mūzikai un tērpiem, tas lika aizdomāties par to, no kā vispār sastāv izrāde un kāda visām šīm komponentēm ir nozīme.
  • Protams, ka ir forši braukt kaut kur visiem kopā, tas stiprina mūsu klases kolektīva saliedētību un netieši liek mums apgūt teātra apmeklējumam piedienīgu uzvedības kultūru, tomēr šajā laikā ir jāizmanto tās iespējas, kas ir. Mēs to arī darījām un nenožēlojam.

Dobeles Valsts ģimnāzijas klašu audzinātāju MK un 10., 11. un 12.klašu skolēni.

Viedokļus apkopoja Kristīne Pakule, direktores vietniece

atpakaļ
Jautājumi, komentāri par rakstu