Dobeles ģimnāzisti – Eiropas Parlamenta vēstnieki - dosies uz Strasbūru

Mācību gada noslēguma pasākumā  pieci Dobeles Valsts ģimnāzijas 11.A1 klases skolēni - Madara Āboma, Laura Done, Edvards Grinbergs, Estere Kristiāna Ozoliņa un Kristaps Ridus - saņēma īpašus sertifikātus, kas apliecina, ka viņi kā Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas (EPVS) dalībnieki  rudenī apmeklēs Strasbūru. Kopā ar skolēniem šo iespēju nopelnījusi arī vēstures skolotāja Aija Prokopova, kura ir šīs programmas iedibinātāja un vadītāja ģimnāzijā. Skolotāja par EPVS stāsta:


"Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola ir Eiropas savienības (ES) mēroga programma, kuru, sadarbībā ar Latvijas pedagogiem, īsteno Eiropas Parlamenta Birojs (EPB) Latvijā. EPVS programmas mērķis ir veicināt jauniešos apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties. EPVS programma sniedz jauniešiem zināšanas, spējas uzklausīt viedokļus un diskutēt – to praktizē atklātajās stundās un semināros.


2018./2019. mācību gads ir DVĢ trešais darba gads šajā projektā. Mūsu skola ir to 23 Latvijas izglītības iestāžu pulkā, kas 2016./2017.mācību gadā kā pirmās iesaistījās izaicinājumā un jaunā projektā. Par pirmajiem vēstniekiem toreiz kļuva manis audzinātā 12.BK klase. Mācību gada noslēgumā DVĢ ieguva EPVS statusu.


Trīs gadu laikā ir sarīkotas Eiropas dienas svinības, kas bijušas gan kā dažādu valstu kultūras, tradīciju prezentācijas (2016./2017.m.g.), gan spēļu pēcpusdiena pamatskolas audzēkņiem (2017./2018.m.g.), gan 12. klašu dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanu imitācijā (2018./2019.m.g.).


Šajā mācību gadā par EPVS vēstniekiem kļuva 11.A1 klases skolēni Madara Āboma, Laura Done, Edvards Grinbergs, Estere Kristiāna Ozoliņa un Kristaps Ridus. Skolēni ir apmeklējuši vairākus mācību seminārus Rīgā, EPB, un iegūtās zināšanas ir izmantojuši, lai par ES stāstītu klasesbiedriem, vadītu stundu 9.A klases skolēniem, kā arī mudinātu piedalīties EP vēlēšanās Dobeles 1. vidusskolas 12. klases skolēnus. Savukārt Eiropas dienā 9.maijā vēstnieki vadīja vēlēšanu imitāciju, kurā mūsu skolas divpadsmitajiem bija iespēja balsot par, viņuprāt, svarīgākajām ES vērtībām. Vienlaikus tā bija iespēja praktizēties vēlēšanu biļetenu aizpildīšanā. Daudziem divpadsmitajiem tā bija pirmā pieredze vēlēšanās. Vēstnieki secināja, ka jaunieši nemaz neprot aizpildīt biļetenus: no 24 iesniegtajiem par derīgiem bija atzīstami tikai 6. Izvērtējot rezultātu, varēja secināt, ka mūsu skolas jauniešiem galvenā vērtība ir izglītība.


Savukārt es pati šī gada 18. janvārī vadīju atklāto stundu par tēmu "ES darbības virzieni". Stundā piedalījās DVĢ 12. BK klase, Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks G. Safranovičs, Izglītības pārvaldes metodiķe A. Celmiņa, EPB Latvijā pārstāves J. Bogustova un N. Romanovska.


22. un 23. martā programmas ietvaros apmeklēju Briseli, kur piedalījos EPVS seminārā par jauniešu līdzdalības veicināšanu. Tika uzklausīta citu ES valstu pedagogu pieredze, prezentēta sava līdzšinējā darbība. Seminārs norisinājās Eiropas Parlamenta ēkā. Noslēgumā tika apmeklēts Eiropas Vēstures nams. Pārsteidzoši, ka ekspozīcijā ir atrodamas pietiekami daudz Latviju raksturojošu lietu (piemēram, VEF produkcija, veļasmašīna "Rīga" u.c.), procesu atspoguļojums (Baltijas Ceļš). Tas rada pārliecību, ka esam līdzvērtīgi partneri ES.


Savukārt EPVS vēstnieki Madara, Laura, Edvards, Estere un Kristaps šoruden, novembrī, apmeklēs Strasbūru, kur piedalīsies EIROSCOLA parlamenta darbības simulācijā. Veiksmi mūsu jauniešiem!"


Sarunā A.Prokopova vēl akcentēja: - Gatavojoties pasākumiem, Vēstnieku skolas dalībnieki diezgan ilgu laiku pavadīja plānojot, paši ļoti daudz pētīja, līdz ar to Eiropas jautājumos šie jaunieši tagad ir zinoši un godam nopelnījuši doties uz Strasbūru. Man pašai vislielākais prieks ir par to, ka viņi "deg" par šo jomu, ar ko nodarbojas.


Ir gandarījums, ka vēstnieku veikums dod rezultātu. Mēs sākām ar trim skolēniem - Lauru, Madaru un Kristapu. Nu jau viņi ir pieci. Jaunajā mācību gadā noteikti uzrunāsim nākamo 10. klašu skolēnus par iespējām iesaistīties EPVS, jo tā ir ilgtermiņa programma. Skolēniem tajā ir daudz saistoša, ko darīt. Arī motivācija darboties ir nozīmīga, jo ir iespēja apmeklēt Strasbūru, Eiropas Parlamentu, piedalīties EP simulācijas darbībā, atrodoties parlamentāriešu darba vietās, uzstājoties no tribīnes, pilnveidojot savas angļu valodas prasmes. Man pašai šis darbs interesē un priecājos, ja kaut vienu skolēnu varu ar to aizraut. Lai ieinteresētu, ir svarīgs personīgais piemērs, lai audzinātu jauniešus par pilsoniski aktīviem cilvēkiem. Tā ir arī viena no jaunajām izglītības kompetencēm.


Manuprāt, Izglītības ministrijai un vēl citām institūcijām būtu jāņem piemērs no EP Vēstnieku skolas. Esam ļoti pateicīgi par bagāto metodisko atbalstu, ko sniedz Eiropas Parlamenta birojs Latvijā un tā vadītājas Jolanta Bogustova un Liene Valdmane: ir gan metodiskie materiāli, gan mācību komplekti (ES karogs, plakāti, uzskates materiāli, kartītes utt.), gan prezentācijas un darba lapas, gan norādījumi skolēniem un skolotājiem, - faktiski gatavi materiāli, atliek tikai darboties.


Sagatavoja laborante Sarmīte Rone


Autores un Aijas Prokopovas foto



Vairāk par Eiropu vēstnieku vadītajā stundā uzzināja DVĢ 9.A klase.



Eiropas dienā 12. klašu skolēniem vēstnieki stāstīja par Eiropas Savienības vērtībām un mudināja par tām balsot.



Eiropas Parlamenta vēstnieki pēdējā šī mācību gada nodarbībā maija nogalē.



Vēstnieces Madaru Ābomu un Esteri Kristiānu Ozoliņu apsveic Ministru prezidents, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.



Visu Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas dalībnieku un pedagogu kopīgs foto kārtējā darba cēliena noslēgumā.

atpakaļ
Jautājumi, komentāri par rakstu