11.UK klases ekskursija
Mācību gada pašās beigās 11.UK klase devās mācību ekskursijā pa Ziemeļkurzemi, lai mazliet atvilkt elpu pēc saspringtā darba cēliena, noslēdzot mācību priekšmetu gada vielu un aizstāvot savus projekta darbus. Ekskursijas maršrutu bija saplānojusi klases audzinātāja, un tas netika nevienam pirms laika atklāts, lai būtu pārsteiguma efekts.
Rīta agrumā devāmies uz Ventspili, kur gida pavadībā aplūkojām Livonijas ordeņa pili. Nākamais objekts bija VIZIUM centrā, kur apmeklējām nodarbības projekta Latvijas skolas soma ietvaros: 3D māksla un digitālais foto, lai paplašinātu savas zināšanas un prasmes informācijas tehnoloģiju pielietojumā.
Vēlāk pēcpusdienā devāmies laukā no pilsētas pa Ventspils-Kolkas šoseju līdz Ovīšiem. Tur gides pavadībā aplūkojām ekspozīciju par bākām un to darbību Latvijā. Vislielāko prieku visiem sagādāja uzkāpšana Latvijas vecākajā bākā un plašais skats no augšas. Pa stāvajām un šaurajām vītņveida kāpnēm klasesbiedri palīdzēja uzkāpt pat Ingvardam, kurš neilgi pirms ekskursijas bija iedzīvojies potītes lūzumā un pārvietojās ar kruķiem.
Tālāk mūsu ceļš veda līdz Mazirbei. Tur skolotāja izlaida visus no autobusa, tikai Ingvardam iesakot palikt. Visiem vajadzēja patstāvīgi aiziet līdz jūras malai un tālāk pa pludmales joslu iet līdz Košragam, kur bija mūsu naktsmītnes. Daži gan neaizgāja līdz pašai jūrai, bet atrada īsāku ceļu, tādējādi laupot sev iespēju skaistam gājienam gar jūras malu. Arī laiks bija saulains un patīkams. Košragā visus sagaidīja skolotāja un Ingvards, iekārtojāmies viesu nama “Pītagi “mājiņās un pavadījām jautru vakaru gan mājiņās, gan pludmalē, vērojot krāšņu saulrietu. Daži drosmīgākie pat izpeldējās.
Nākamo dienu sākām ar obligātu noteikumu 9.00 būt autobusā pēc naktsmītnes sakārtošanas. Un tiešām! Varējām izbraukt jau 9:10. Nākamais apskates objekts bija Kolkas rags, kurš katru gadu maina savu veidolu. Šoreiz rags bija vēl vairāk sarucis, bet dižjūra bija mierīga, tikai līcis viļņojās. Pēc neilga brauciena piestājām pie Šlīteres rezervāta bākas, no kurienes ved taka pa neskarto dabas teritoriju. Pa stāvām un garām kāpnēm cauri ziedošo lakšu audzēm nolaidāmies rezervāta dziļumos, izejot 2 kilometru garo laipu taku. Kāpiens atpakaļ bija īsts kardiotreniņš.
Pēc pusstundas brauciena bijām nonākuši mūsu pēdējā apskates objektā – Dundagas pilī. Mūs uzņēma neparasta gide, kura lielāko mūža daļu nodzīvojusi ASV, tāpēc dažkārt palūdza atgādināt dažu vārdu pareizu latvisku variantu. Dundagas pils ir varena, tur vēl daudz darba jāiegulda sakārtošanai un restaurēšanai, bet varēja sajust, ka gide no sirds mīl šo vietu un savu darbu. Bijām noguruši, tāpēc mājupceļā gandrīz visi gulēja. Bet pēc ekskursijas atzina, ka ļoti labi pavadījuši šīs divas dienas un pateicās audzinātājai par ekskursijas organizēšanu.
Tekstu sagatavoja Ineta Žeiere
atpakaļ
Jautājumi, komentāri par rakstu