DVĢ

DOBELES VALSTS ĢIMNĀZIJA

Goda sardze pie Represēto piemiņas akmens
  • Runā Amanda Pērkona...
  • ... un Toms Gudzovskis
  • Sarkanbalti ziedi - represēto piemiņai un solījums neaizmirst
  • Ziedus nolika arī ģimnāzijas direktore Inese Didže un direktora vietniece Gita Jākobsone
  • Piemiņas brīža dalībnieki

"Ir smagi nosaukt aizvesto cilvēku vārdus..."

14. jūnijā pie Represēto piemiņas akmens  pie Dobeles dzelzceļa stacijas pulcējās ļaudis, lai notikumus mūsu valsts vēsturē un katrs savā ģimenē atcerētos vecāko gadugājumu cilvēki, bet gados jaunāki pasākuma dalībnieki paustu apņēmību neaizmirst drūmās vēstures lappuses, ko daudziem desmitiem tūkstošu Latvijas cilvēku nācās piedzīvot pirms 80 gadiem, 1941. gada 14. jūnijā, un arī vēlāk, 1949. gadā, kad viņi paši vai viņu tuvinieki, paziņas, draugi tika lopu vagonos aizvesti svešumā.

Visā Latvijā, arī Dobelē, represēto piemiņas vietās todien tika saukti aizvesto cilvēku vārdi. Represijās cietušo dobelnieku un novadnieku vārdus lasīja pilsētas un pagastu pārstāvji, skolēni. Starp runātājiem bija arī Dobeles Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēni Amanda Pērkona un Toms Gudzovskis. Jāatzīst: represēto ģimeņu, cilvēku vārdu, uzvārdu un vecuma nosaukšana emocionāli uzrunāja spēcīgāk par izjustām dzejas rindām vai runām. To atzina arī ģimnāzisti.

- Ir smagi lasīt šos vārdus, jo ir jādomā par to, kā cilvēki toreiz jutās, kā tas viss notika, - sacīja Amanda.

- Protams, tuviniekiem ir vēl daudz smagāk nekā mums, - bilda Toms. – Mums tā ir tikai vēsture, bet viņiem tā ir dzīve. Protams, mēs tagad vēl dziļāk izprotam šos notikumus.

Sagatavoja Sarmīte Rone

Jautājumi, komentāri par rakstu
 

Jaunumi