Vēsture

Dobeles Valsts ģimnāzijas vēsture

Dobeles Valsts ģimnāzija ir skola ar vēsturi, kas cieši savijusies ar norisēm Latvijas valsts pagātnē. Vēlme pašiem lemt savu likteni redzama ne tikai Brīvības cīņās (1918. – 1920.), bet arī latviešu tautas izglītošanā.

Rakstītie avoti min jau 17. gs., kad Dobeles miestā darbojas (pie Dobeles latviešu draudzes) viena no tikai divām latviešu skolām Kurzemē (otra Kurzemes latviešu skola ir Jelgavā pie Annas draudzes). 1664. gada skolu vizitācijas dokumentos ir norādīts, ka Dobelē jāpieņem skolotājs, kurš var mācīt gan vācu, gan nevācu jaunatni.

1841. gadā tika dibināta Dobeles baznīcas skola, kuru vadīja baznīcas ērģelnieki, tāpēc to izvietoja ērģelnieka mājā. Ilgus gadus par skolas vadītāju bija Pēteris Francmanis, kura dzimtas pēcteči ir devuši lielu ieguldījumu gan izglītības, gan medicīnas attīstībā Dobelē.

Dr. Edgaram Francmanim pieder ideja par vidusskolas nepieciešamību Dobelē. Pēc Brīvības cīņām, līdzīgi kā daudzviet citur Latvijā, tika pieņemts lēmums veicināt izglītības un lauksaimniecības attīstību. 1921. gada 24. jūlijā pēc Skolas padomes komitejas locekļa E. Francmaņa ierosinājuma valde pieņēma lēmumu par vienotās Latvijas skolas dibināšanu Dobelē ar vidusskolas un lauksaimniecības nodaļām. Par toreizējās Dobeles pilsētas ģimnāzijas dibināšanas brīdi uzskata laiku, kad 1922. gada 15. martā tika parakstīts līgums starp Izglītības Ministriju un Dobeles pilsētas valdi.

Pirmajā vidusskolas klasē mācības uzsāka 17 jauniešu. Par skolas direktoru tika iecelts J. Kamols. Tā bija reālā tipa ģimnāzija, kurā lielu vērību veltīja dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām. Visa pilsētas ģimnāzijas saime (skolotāji un skolēni) bija sastopami tag. Dobeles Mūzikas skolas ēkā Skolas ielā 2. Pilsētas valde iegādājās šo ēku savā īpašumā, jo aizvien pieaugošais skolēnu skaits radīja nepieciešamību pēc papildus telpām un 1937. gadā skolas ēka ieguva 2. stāvu un tagadējo izskatu.

Pateicībā par iespēju mācīties pašiem savā pilsētā un latviešu valodā, jaunie ģimnāzisti un skolotāji 1922. gadā uzdāvināja pulka karogu 11. Latvijas armijas kājnieku pulkam, kas turpmāk nesa Dobeles vārdu.

1938. gada 12. jūnijā tika iemūrēts pamatakmens tagadējai ģimnāzijas ēkai Dzirnavu ielā 2, kurā tolaik bija plānots izvietot Dobeles pilsētas un pagasta pamatskolu. Skolas projekta autors bija toreizējais Izglītības Ministrijas būvtehniskā biroja vadītājs Indriķis Blankenburgs.

Pārmaiņas skāra arī iepriekšminēto kājnieku pulku. Tas tika pārcelts no Liepājas uz Daugavpili. Pa ceļam, piestājot Dobelē, 1938. gada 15. jūnijā skolas 13. izlaiduma dienā pulks uzdāvināja ģimnāzijas karogu. Tā metu zīmēja mākslinieks H. Mangalds, zīdā izšuva  A. Dambe. Karoga aversā – Dobeles ģerbonis, virs tā senču upuruguns, ozolu vītne un teksts: “Dobeles pilsētas ģimnāzija”, un tās dibināšanas gads 1922. Reversā – Zemgales liepa un ozols, un teksts: “Lieli uzticībā Latvijai augsim zemgaliešu garā”.

Otrais pasaules karš ieviesa korekcijas pilsētas iedzīvotāju plānos. Kā obligātais mācību priekšmets tika ieviesta krievu valoda. No skolas telpām pazuda jebkura simbolika, kas liecināja par neatkarīgu Latviju. 1941. gadā strauji samazinājās skolēnu skaits. 1949. gadā 25 ģimnāzisti kopā ar vecākiem “pārcēlās dzīvot citur” (Sibīrijā). Vācu karaspēka ienākšana Latvijā un Dobelē sagrāva dobelnieku cerības uz pamatskolu jaunuzceltajā ēkā. 1943. gadā vācieši šeit ierīkoja slimnīcu karaspēka vajadzībām.

Atjaunojoties Padomju varai Latvijā, 1944. gadā tika atjaunota skolas darbība, tomēr skolēni bija spiesti mācīties dažādas ēkās Dobelē.

20. gs. 50. – 60. gados, kad sabiedrība bija pamazām bija atkopusies no Otrā pasaules kara postījumiem, skolā sāka darboties radiomezgls, dažādi pulciņi (piemēram, bioloģijas, ķīmijas, ģeogrāfijas, foto, vēstures pulciņi). Izveidojās dramatiskie kolektīvi, tika likti pamati dejošanas tradīcijām (skolotāja M. Lucauss). Ņemot vērā Padomju Savienībā noteikto izglītības virzienu, arī Dobeles 1. vidusskolā (1952. gadā tika izveidota Dobeles 2. vidusskola ar krievu mācību valodu, bet Dobeles ģimnāzija tika pārdēvēta par Dobeles 1. vidusskolu), tika izveidoti mācību lauciņi. Skolēniem bija iespēja apgūt dažādu amatu (piemēram, sanitāra, celtnieka, sakaru darbinieka u.c.) prasmes Dobeles uzņēmumos. 1961. gadā Dobeles 1. vidusskola kļuva par vispārizglītojošo politehnisko darba vidusskolu ar ražošanas apmācību.

Pionieri aktīvi iesaistījās sabiedriskajos darbos, dažāda vecuma skolēni piedalījās Dobeles senpilsētas un senkapu arheoloģiskajos izrakumos (tag. Dobeles un apkārtnes slimnīcas vietā).

1965. gadā 7. augustā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 401 skolai tika piešķirts 1905. gada Dobeles revolucionāru vadoņa Roberta Eihes vārds un tā saucās “Roberta Eihes vispārizglītojošā politehniskā darba vidusskola ar ražošanas apmācību”.

Darbu skolā uzsāka vairāki izcili pedagogi (piemēram, P. Puķītis, S. Zaķe, V. Rone, Z. Andžāne u.c.), kuru vārdi bija pazīstami visā Latvijas PSR.

Ieskanoties Trešās Atmodas vēsmām un 1990. gada 4. maijā atjaunotajai Latvijas valstiskajai neatkarībai, pārmaiņas skāra ar Roberta Eihes Dobeles 1. vidusskolu. 1995. gadā skolai tika atjaunots vēsturiskais Dobeles pilsētas ģimnāzijas vārds. Tomēr, vēl pirms šī notikuma, skolas saime piedzīvoja saviļņojošu notikumu, kad 1991. gada 24. maijā tika iesvētīts atjaunotais Dobeles ģimnāzijas karogs.

Sākot ar 1991./92. mācību gadu 7. – 9. klašu skolēni svešvalodu un matemātiku sāka mācīties, daloties grupās pa zināšanu līmeņiem. Tas bija Dobeles ģimnāzijas eksperiments ar labiem rezultātiem, ko pārņēma arī citās Latvijas skolās.

1997. gadā Dobeles pilsētas dome izskatījusi Dobeles pilsētas ģimnāzijas attīstības koncepcijas projektu un domes izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komitejas priekšlikumus un pamatojoties uz likumu „Grozījumi Latvijas Republikas izglītības likumā” nolēma ar 1998. gada 1. jūliju reorganizēt Dobeles pilsētas ģimnāziju, atdalot no tās pamatskolas klases. Ģimnāzija palika vēsturiskajās telpās.

Balstoties uz  labajiem skolēnu mācību rezultātiem, saskaņā ar Ministru kabineta  2003. gada 26. jūnija rīkojumu, Dobeles pilsētas ģimnāzijai tika piešķirts Valsts ģimnāzijas statuss. 2003. gada 1. septembrī Valsts ģimnāzijas plāksni Dobelē atklāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Dobeles Valsts ģimnāzija, pildot metodiskā centra pienākumus, ir iesaistījusies vairākos ilgtermiņa pasākumos. No 2006./07 .māc. gada skola bija viena no 50 Latvijas pilotskolām, kurās tika aprobēts dabaszinību mācību priekšmetu saturs, akcentējot skolēnu pētniecisko darbību, mācību procesā izmantojot  mūsdienīgas mācību tehnoloģijas. Projektu koordinēja Izglītības satura un eksaminācijas centrs. Tas tika realizēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Dabaszinību mācību kabineti tika moderni izremontēti un iekārtoti ar Dobeles pilsētas domes atbalstu.

Kopš 2011. gada skola ir iesaistījusies Iespējamās Misijas projektā, kura absolventi kā jaunie skolotāji iesaistās mācību procesā. Līdz 2016. gadam Dobeles Valsts ģimnāzija ir uzņēmusi 5 Iespējamās Misijas dalībniekus.

2014. gadā Dobeles Valsts ģimnāzija ieguva Samsung projekta “Skola nākotnei” balvu 10000 € vērtībā moderno tehnoloģiju iegādei. Projekta gaitā tika apmācīti skolotāji, kas tagad (2016. gadā) jau apmāca un konsultē kolēģus tuvākā un tālākā apkaimē.

Skolēni sasniedz labus rezultātus CE, absolventu vidū ir starptautisku olimpiāžu dalībnieki un laureāti (piemēram, K. Seņko), starptautisku tulkošanas konkursu laureāti (V. Pilāte). Latvijas mērogā (un arī ASV) ir izskanējis ģimnāzijas kora “Sadziedis” vārds, kvalitatīvu repertuāru nodrošina vidusskolas zēnu ansamblis “KPTT”, deju kolektīvs “Solis” ir daudzu valstiska mēroga deju pasākuma dalībnieks.

Ģimnāzijā 2016./2017.mācību gadā 4 izglītības programmās no 7.-12.klasei mācās 350 skolēnu 14 klasēs.

A.Štāle, vēstures skolotāja

/Raksta tapšanā izmantoti Dobeles Novadpētniecības muzeja materiāli/