Atzinība radošo darbu konkursā “Kas manu tautu dara stipru”

Feb 26, 2018   //   Konkursi, Notikumi  //  Comments Off

21. februārī, atzīmējot starptautisko Dzimtās valodas dienu, Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē Latviešu valodas aģentūra apbalvoja ikgadējā skolēnu radošo darbu konkursa, kam temats šogad bija „Kas manu tautu dara stipru”, uzvarētājus. Atzinību domrakstu konkursā 5. – 9.  klašu grupā saņēma Dobeles Valsts ģimnāzijas 7. klases skolnieces Jasmīna Paškauska un Evelīna Katrīna Karņevska. Pateicību saņēma arī laureātu skolotāji. Mūsu meitenes sagatavot konkursa darbu rosināja un atbalstīja skolotāja Rudīte Briede.

Pasākuma rīkotāji informēja, ka konkursam tikuši iesūtīti 885 domraksti, dzejoļi un zīmējumi, 550 no tiem – literāri darbi. Konkursā piedalījās skolēni ne tikai no dažādiem Latvijas novadiem, bet arī no latviešu skoliņām pasaulē – Losandželosas Latviešu skolas, Mineapoles sv. Paulas latviešu skolas, Eiropas skolas Frankfurtē, Upsalas Valodu skolas, Ņujorkas ev. lut. draudzes pamatskolas Ņūdžersijā, Briseles 2. Eiropas skolas, Latviešu valodas tālmācības skolas Turcijā.

Atklājot pasākumu, Latviešu valodas aģentūras direktors profesors Jānis Valdmanis savā uzrunā akcentēja: - Ir divas paliekošas vērtības, ko mēs gribam, lai mūsu bērni mantotu, – tās ir saknes un spārni. Jūs, jaunieši, esat vidū starp šīm vērtībām: jūs meklējat saknes, apzināties tās, un šajā laikā jūsu spārni aug un stiprinās.

Dzimtās valodas dienas dalībniekus uzrunāja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, uzsverot valodas kā valsts, tautu vienojošā pamata lomu. – Mūsu valoda ir gadu gaitā mainījusies un attīstījusies, un šodien mēs runājam skaistā, bagātā valodā ar lielu dialektu daudzveidību. Pasaulē kopā ir aptuveni 6700 valodu. Latviešu valoda ir starp tām aptuveni 200, kurās runā vairāk nekā miljons cilvēku. Tātad mums ir viena no lielākajām pasaules tautu valodām. Valoda ir mūsu valsts lielākā vērtība, – sacīja ministrs. Viņš arī bilda, ka ministrija pašlaik ir nobeiguma posmā jaunā izglītības standarta izstrādē, un pauda pārliecību, ka šis darbs tiek veikts, lai mūsu nācija sekmīgi attīstītos, lai jaunatne kļūtu arvien gudrāka, spējīgāka, un lai mēs drošu soli ieietu mūsu valsts otrajā simtgadē. Tajā mēs ieejam ar stipru valodu, stipru kultūru, stipru pašapziņu.

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis savu uzstāšanos veltīja Rīgas Latviešu biedrības nozīmei latvietības, Latvijas valstiskās neatkarības veidošanā, stiprināšanā un aicināja turpināt meklēt latvietības stiprās saknes gan arhīvos, gan ikdienas norisēs. Vēlāk par valodas nozīmi kino industrijā un radošā procesa aizkulisēm saistoši stāstīja režisors un producents Aigars Grauba. Muzikālo piesātinājumu sarīkojumā radīja bungu un dūdu grupa „Auļi”.

Žūrijas komisija (rakstnieks Valdis Rūmnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, māksliniece, grāmatu “Koko un Riko” zīmējumu autore Linda Lošina, UNESCO LNK Latvija ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un Latviešu valodas aģentūras projektu vadītāja Velga Līcīte-Meldere) spraigās diskusijās tika vērtējusi un noteikusi labākos radošos darbus. Pasākuma dalībniekiem vērtētāji atzina: konkursantu atklātie mūsu tautas spēka, stipruma avoti saviļņoja, aizkustināja, pārsteidza un iepriecināja. Jaunie autori šos avotus saskatījuši gan savā ģimenē, gan Latvijas vēsturē, gan mūsu vislielākajās vērtībās – kultūrā, valodā, personībās, gan šodienas norisēs un Latvijas tēlā Eiropas un pasaules kontekstā. Visvairāk uzrunājuši darbi, kuros tautas spēka avoti atklājušies caur rakstītāja vai zīmētāja personīgo pieredzi un skatījumu.

Aktieru Ingas Alsiņas un Jāņa Āmaņa lasījumā izskanēja sirsnīgi, izjusti un pārdomas rosinoši fragmenti no skolēnu domrakstiem, kuros bērni un jaunieši caur savu skatījumu, stāstot gan par sev tuviem cilvēkiem, gan norisēm sabiedrībā un pasaulē, pratuši atklāt galveno attieksmē pret savu valsti, tautu, sniedzot pārliecību, ka valsts stipruma pamats ir savas tautas, valodas un mūsu kopējo vērtību saknes izprotošas jaunās paaudzes.

Klausoties aktierus, priecīgi pārsteigta bija Jasmīna Paškauska, kuras domraksta fragments arī izskanēja lasījumā. – Bija interesanti dzirdēt, kā tas izklausās no malas. Bija labi.

Abas meitenes ir gandarītas par savu panākumu, par ko atzina: – Tas ir arī liels mūsu skolotājas nopelns. Pēc tam, kad visa klase bija rakstījusi šo domrakstu, viņa mūs mudināja piedalīties konkursā, ieteica idejas, ko vairāk izstrādāt, izvērst. Mēs labprāt piekritām, gājām uz konsultācijām. Un panākumi iepriecina.

Sagatavoja informātikas laborante Sarmīte Šmite

Autores foto

Jasmīna Paškauska (no labās) un Evelīna Katrīna Karņevska Dzimtās valodas dienas pasākumā bija kopā ar savu klases audzinātāju Aiju Štāli.

Pasākuma viesis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (no kreisās) sarunā ar Latviešu valodas aģentūras direktoru profesoru Jāni Valdmani.

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis mudināja apzināties, novērtēt un turēt godā tautas vēsturiskā mantojuma bagātību.

Žūrijas komisija atzina – vērtēšana bija ļoti saspringta.

Komentēšana šim rakstam ir slēgta.

Kalendārs

februāris 2018
P O T C P S Sv
« Jan   Mar »
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728  

Meklēt