Pamats sasniegumiem vēstures priekšmetā – centība un nopietns darbs

Dobeles valsts ģimnāzijas vēstures skolotājai Silvijai Smiltniecei, kura šajā skolā strādā tuvu 40 gadus, vislielāko gandarījumu sniedz skolēni, kuriem par šo mācību priekšmetu ir patiesa interese, tāpēc šie jaunieši ir gatavi tā apguvē un savu zināšanu papildināšanā ieguldīt nopietnu darbu. Pavisam drīz centralizēto eksāmenu vēsturē kārtos divi šī gada absolventi, un vislielākais prieks skolotājai ir par Kristu Kristiānu Kristapsoni, kurai vēsture ir kļuvusi par noteicošo izvēli pēc ģimnāzijas beigšanas.

Skolotāja par Kristas sasniegumiem stāsta, ka tie ir ilgstoša un sistemātiska darba rezultāts.

- Krista ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu vēstures priekšmetā "Skolotāja profesijas atspoguļojums laikrakstos "Brīvais Darbs"un "Zemgale". To veicot,   informācija gūta no 50 informācijas avotiem – 32 grāmatām, 11 interneta resursiem, 3 publikācijām periodiskajos izdevumos, 4 dokumentiem. Pētījums tika sistemātiski veikts 5 mēnešu garumā - laika posmā no 2016. gada 2. augusta līdz 2017. gada 3. janvārim. Attiecīgi katra laikraksta izpētei tika veltīts pusotrs mēnesis. Tika apzināti skolas, izglītības mērķi, skolotājiem izvirzītie uzdevumi to īstenošanai, kā arī kopējais skolotāja profesijas attēlojums un tā aktualitāte divos dažādos politiskos režīmos – totalitārismā un demokrātijā.  Kopumā tika izpētīts 751 no 1951. gada līdz 1955. gadam iznākušais Dobeles rajona laikraksta "Brīvais Darbs" numurs. No tiem satura dēļ, respektīvi, atbilstoši izstrādātajai atslēgvārdu sistēmai, teksta padziļināta analīze tika veikta 44 numuros, attiecīgi 45 publikācijās. Izpētīti 762 no 2001. gada līdz 2005. gadam iznākušie Dobeles rajona laikraksta "Zemgale" numuri. No tiem satura  padziļināta analīze tika veikta 32 numuros, attiecīgi - 34 publikācijās.

2017. gada 22. martā darbs tika aizstāvēts Zemgales reģiona zinātniski pētniecisko darbu konferencē, kur Krista ieguva 1.vietu un apliecinājumu par tiesībām studēt LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē. Darbs bija izvirzīts aizstāvēšanai arī Valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē, kur arī tika godam prezentēts.

Pērnā gada pavasarī Krista iesniedza šo darbu arī Eiropas līmeņa konkursā  "Vēsture ap mums". Šo konkursu organizē Eiropas  un arī Latvijas vēstures skolotāju biedrības, tā patrons ir Valsts prezidents, bet finansiāli atbalsta Kerbera fonds. Komisija izvērtēja iesniegtos darbus, un labākie bija jāaizstāv Rīgas Latviešu biedrības namā. Krista kļuva par šī konkursa finālisti, tādēļ kopā ar vecākiem un darba vadītāju, skolotāju bija uzaicināta uz apbalvošanu, kur arī fotogrāfējās ar Valsts prezidentu  R.Vējoni.

Šī mācību gada sākumā sākām gatavoties vēstures olimpiādei, kuras temats bija "Valstiskums un valsts Latvijas teritorijā: sabiedrība, politika un saimniecība 16.-20.gs." Gatavošanās bija sarežģīta, jo matemātikas klašu skolēni neapgūst politikas priekšmetu, tādēļ pirmajos gatavošanās mēnešos apguvām šo priekšmetu un tikai tad ķērāmies pie vēstures. 12. janvārī. notika Dobeles, Auces, Tērvetes novadu olimpiāde, kurā  Krista ieguva 1. vietu. Šajā olimpiādē  piedalījās 5 mūsu skolas 12.a1 un 12.a2 klašu skolēni, kas liecina par skolēnu interesi par vēstures priekšmetu. Trešo vietu olimpiādē ieguva Rolands Savdons. Vēlāk Krista bija uzaicināta 20. februārī  piedalīties arī valsts olimpiādē, kur ieguva trešo vietu. 27. aprīlī Latvijas Kara muzejā skolniece saņēma bronzas medaļu un apsveikumus. Šajā pasākumā LU Vēstures fakultātes dekāns paziņoja, ka pirmo trīs vietu ieguvējiem  ir  tiesības mācīties fakultātē par budžeta līdzekļiem, ko Krista arī izmantos, jo savu nākotni cer saistīt ar vēsturi.

Pērnā gada nogalē Eiropas Parlamenta deputāte, prof. I.Vaidere izsludināja konkursu "100 vēstures mirkļi novadā – vietas un cilvēki". Konkursā tika iesūtīti gandrīz pussimts darbu no vairākiem desmitiem skolu. Konkursa galvenais mērķis bija  apzināt un  apkopot stāstus par savu dzimto vietu – tuvāko apkārtni, ģimeni un līdzcilvēkiem. Krista atbilstoši šī konkursa prasībām sakārtoja savu jau izstrādāto  zinātniski pētniecisko darbu un to iesniedza vērtēšanai.  6.aprīlī skolniece un skolotāja  bija aicinātas uz šī konkursa noslēguma pasākumu, kur saņēmām jaukas dāvanas ar Eiropas parlamenta logo un baudījām kafiju ar pīrāgiem sirsnīgā gaisotnē.

Vaicāta par izjūtām, strādājot ar šādiem skolēniem, Silvija Smiltniece atzīst: - Skolotājs dzīvo līdzi tiem, kuri grib mācīties. Un tādu skolēnu ir daudz. To apliecina fakts, ka novadu olimpiādē piedalījās pieci no mūsu skolas, bet gribētāju papildus izzināt vēsturi, politiku ir vēl vairāk. Protams, lai gūtu panākumus, svarīgs ir darbs konsultācijās, individuālās nodarbības. Bet galvenais, lai skolēni gribētu mācīties, būtu ieinteresēti.

Noteikti būtiska nozīme ir arī pedagoga prasmēm ieinteresēt par savu priekšmetu. Krista par to saka: -  Ir svarīgi, kā vēsture tiek pasniegta stundās. Jau iepriekš minēju, ka tie nav tikai fakti. Skolotāja par vēsturi runā cilvēciskā aspektā. Un brīdī, kad saproti, ka tie nav tikai skaitļi un fakti, bet dzīvi cilvēki, tu sāc skatīties uz vēsturi citādāk, iedomājies sevi kādā situācijā un pilnīgi citādāk ieraugi notikumus. Ja spēj tā iejusties, var arī objektīvāk analizēt vēstures faktus. Arī izvēlei studijās Latvijas Universitātē pievērsties kultūrvēsturiskajam mantojumam pamatā ir mācību stundās daudz dzirdētais par mākslas jautājumiem.

-          Krista ir ļoti centīga meitene, - piebilst skolotāja. – Viņa pati ļoti daudz strādā, jo olimpiādē izvirzīties vairs nevar skolēns, kurš ir apguvis tikai stundu programmu. Faktiski ir vajadzīga trīs pušu sadarbība: vecāki, kuri atbalsta savus bērnus, bērni, kuri grib mācīties un cenšas, un skolotājs. Lai darbotos vēstures jomā, ir jābūt arī ļoti pacietīgam. Piemēram, Krista, strādājot ZPD, lai atrastu vajadzīgo informāciju, pārcilāja pusotru tūkstoti avīžu numuru.

Silvija Smiltniece ir gandarīta par saviem skolēniem – ģimnāzijas absolventiem, kuriem vēstures joma ir bijusi motivācija karjeras izvēlei. Ir absolventi, kuri darbojas diplomātijā, politikā, ir vēstures skolotāji. Savu skolnieci Kristu viņa redz kā nākamo diplomāti: - Krista ir ieturēta, mierīga, nosvērta, kas ļoti atbilst šādam darbam, ar bagātu zināšanu klāstu, ko viņa vēl papildinās.

Un kāpēc ne? Lai izdodas!

Sagatavoja laborante Sarmīte Šmite

Autores foto un foto no Kristas Kristiānas arhīva

Skolotājai un viņas skolniecei ir pamats lepnumam. Tik daudz atzinību un medaļa par sasniegumiem!

Kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.